Studiju kredīts

Studiju kredīti ir ļoti atšķirīgi no visiem pārējiem kredītu veidiem. Kaut gan arī studiju kredīti ir aizdevumi, kuriem tiek piemērotas procentu likmes un soda sankcijas, nemaksāšanas gadījumā, to izsniegšanas un atmaksas noteikumi ir īpaši izstrādāti tā, lai šis kredīta veids būtu piemērots gandrīz ikvienam studēt gribētājam. Tieši studiju kredīti bieži vien ir vienīgais veids, kā rast iespēju studēt sev izvēlētajā specialitātē un nodrošināt sev iespēju nākotnē strādāt augsti kvalificētu darbu, tāpēc valsts, izmantojot likumdošanu, šos kredītus cenšas padarīt pēc iespējas pieejamākus.

Studiju kredīts ir kredīta veids, ar kura palīdzību var segt tikai un vienīgi studiju maksu augstākās izglītības iestādē. Studiju kredītus var saņemt tikai tie studēt gribētāji, kas mācīsies akreditētās Latvijas augstskolās vai koledžās. Studiju kredītu var saņemt gan pilna, gan nepilna laika studenti. Ņemot studiju kredītu, kredītiestāde nepārskaita nepieciešamo naudas summu uz kredītņēmēja personīgo bankas kontu, bet gan tieši izglītības iestādei, kurā kredītņēmējs mācīsies. Tas nozīmē, ka šī kredītā saņemtā nauda nevar tikt iztērēta citām vajadzībām. Ja studentam ir nepieciešama nauda izdzīvošanai studiju laikā, ir jāņem cits kredīta veids – studējošā kredīts. Šie abi kredītu veidi bieži vien tiek jaukti. Studiju kredīts un studējošā kredīta nav viens un tas pats. Tiem ir pilnīgi atšķirīgi piešķiršanas un atmaksas nosacījumi.

Studiju kredītus pārsvarā izsniedz tikai banku sektora kreditori. Latvijā šos kredītus piedāvā vairākas komercbankas, līdz ar to kredīta piešķiršanas noteikumi var mazliet atšķirties katrā kredītiestādē, tomēr pamata noteikumi visur ir vienādi. Studiju kredītu var saņemt Latvijas rezidenti vecumā no 18 gadu vecuma, kuriem ir noslēgts līgums ar kādu no Latvijas akreditētajām augstskolām. Tā kā studiju kredīts ir paredzēts tikai un vienīgi studiju maksas segšanai, tā summa nevar pārsniegt konkrētā kredītņēmēja, izvēlētās studiju programmas kopējo maksu, kā arī summa nevar pārsniegt izvēlētās kredītiestādes noteikto maksimālo aizdevuma summu. Lai saņemtu šo kredītu ir vajadzīgs galvotājs – persona, kas pildīs kredītsaistības ar kredītiestādi, gadījumā, ja pats kredītņēmējs to nedarīs. Vairumā gadījumu par galvotāju tiek piesaistīts kāds no studenta vecākiem, bet tā var būt arī jebkura cita persona, kas piekrīt būt par galvotāju un atbilst konkrētiem nosacījumiem. Galvotājs nedrīkst būt jaunāks par 21 gadu un vecāks par 65 gadiem, viņam ir jābūt regulāriem ikmēneša ienākumiem vismaz minimālās algas apmērā, kā arī viņam nedrīkst būt citas kredītsaistības, kas kopsummā pārsniedz 40% no viņa kopējiem ienākumiem. Atsevišķos gadījumos galvotājs var būt valsts (piemēram, bāreņiem un cilvēkiem, kas palikuši bez vecāku apgādības līdz 24 gadu vecumam, I un II grupas invalīdiem u.c.). Ja studēt gribētājam nav iespējas atrast galvotāju, kā arī viņš neatbilst nosacījumiem, lai saņemtu valsts galvojumu, kā kredīta nodrošinājums var kalpot arī nekustamā īpašuma ķīla. Procentu summu, kas jāmaksā papildus aizņemtajai pamatsummai nosaka katra konkrētā kreditēšanas iestāde, bet tās minimālo un maksimālo apjomu regulē likums. Šo procentu likmi aprēķina iepriekšējās nedēļas vidējai sešu mēnešu EURIBOR likmei pieskaitot vai atņemot kredītiestādes piedāvāto procentu likmes starpību.

Arī uz studiju kredīta atmaksu attiecas virkne noteikumu. Atmaksas laiks, kādā jāatdod aizdevums ir atkarīgs no aizņemtās summas apjoma – ja summa ir mazāka par 1423 EUR, tad tā jāatmaksā 5 gadu laikā, bet ja summa ir lielāka par 1423 EUR, tad desmit gadu laikā no kredīta noformēšanas brīža. Standarta gadījumā, studiju laikā un 11 mēnešus pēc studiju beigšanas nav jāmaksā kredīta pamatsumma, bet tikai aizdevuma procenti. 12 mēnešus pēc studiju beigšanas ir jāsāk atmaksāt pamatsumma, kopā ar procentu maksājumiem. Ja studijas tiek pārtrauktas, kredīta atmaksa jāsāk pēc 3 mēnešiem kopš studiju pārtraukšanas brīža. Ja studiju laikā, 11 mēnešu laikā pēc studiju beigšanas vai 3 mēnešu laikā pēc studiju pārtraukšanas bijušais students atrod darbu, nevajadzētu rasties nekādām problēmām ar kredīta atmaksu, bet ja darbu atrast neizdodas, vai kādu citu iemeslu dēļ maksājumus veikt nav iespējams, tāpat kā visiem citiem kredītu veidiem, arī studējošā kredītam, ir iespējams veikt kredīta restrukturizāciju. Tas nozīmē, ka ir iespējams paņemt kredīta brīvdienas (atlikt pamatsummas maksājumu veikšanu uz noteiktu laiku) vai mainīt kredīta atmaksas grafiku. Tie ir maksas pakalpojumi, kas nozīmē, ka tos izmantojot, ilgtermiņā atmaksājamās summa palielināsies. Ja kredīta restrukturizācija nedod vēlamo rezultātu, kredīta atmaksu būs jāveic galvotājam, vai arī, ja kredītam ir piesaistīta ķīla, tā tiek konfiscēta. Ja kredītu nevar atmaksāt arī galvotājs, daži kredītu devēji arī studiju kredītiem pieļauj maksātnespējas procesa uzsākšanu. Atsevišķos gadījumos kredīta atmaksas termiņš var tikt pagarināts, par to nemaksājot papildus procentus. Tie ir tādi gadījumi kā, piemēram, grūtniecība un bērna kopšanas atvaļinājums, studiju turpināšana maģistrantūras vai doktorantūras programmā, bezdarbnieka statusa iegūšana u.c.

Dažos gadījumos ir iespējama arī studiju kredīta pilnīga vai daļēja dzēšana. Dzēst var tikai tos studiju kredītus, kuriem ir valsts galvojums, vai kuri tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem. Viens no šādiem gadījumiem ir bērna piedzimšana. Ja bijušajam studentam piedzimst viens bērns, tiek dzēsti 30% no kopējās kredīta summas. Studiju kredīta daļa tiek dzēsta tikai vienam no vecākiem, arī tad, ja abiem ir studiju kredīti. Ja bijušajam studentam piedzimst vairāki bērni, laikā, kad kredītsaistības vēl ir aktuālas, šie procenti summējas. Tātad, ja studentam ir četri bērni, studiju kredīts tiek pilnībā dzēsts. Vēl viens variants, kad kredīts tiek dzēsts ir tad, ja kredītņēmējs strādā kādā no valsts vai pašvaldības iestādēm, kādā no valsts noteiktajiem amatiem. Par katru nostrādāto gadu konkrētajā amatā tiek dzēsti 20% no kopējās kredīta summas un arī šajā gadījumā procenti summējas. Tātad ja kopā tiek nostrādāti vismaz pieci gadi, visa parāda summa tiek dzēsta. Ir arī tādi amati, par kuriem tiek piešķirtas atlaides studējošā kredīta atmaksai, bet pilnībā to nedzēš. Arī kredītņēmēja nāves vai invaliditātes gadījumā šis kredīts tiek dzēsts.

Nevarētu teikt, ka studiju kredīts ir pieejams ikvienam studēt gribētājam, tomēr studiju kredīta piešķiršanas noteikumi ir daudz pielaidīgāki un elastīgāki, nekā citiem kredīta veidiem. Arī atmaksas noteikumi ir pielāgoti tam, lai maksimāli samazinātu iespēju, ka studiju kredīta ņēmēji nonāk nopietnās finansiālās problēmās neatmaksātu studiju kredītu dēļ. Protams, arī ņemot studiju kredītu, ir jāizvērtē savas iespējas šo aizdevumu atmaksāt, taču tas ir ieguldījums nākotnē un reti kad studiju kredīti ir iemesls finansiālām problēmām.