Pensiju 2. līmenis

Pensiju 2. līmenis

2001. gada 1. jūlijā mūsu vadība pieņēma likumu par pensiju 2. līmeņa ieviešanu. Tas nozīmē, ka jebkurš iedzīvotājs, kurš ir sociāli apdrošināts, var kļūt par pensiju 2. līmeņa dalībnieku. Izņēmumi attiecas uz iedzīvotājiem, kuri uz to brīdi, jau bija sasnieguši 50 gadu vecumu, viņi šajā plānā vairs piedalīties nedrīkst, bet iedzīvotājiem, kuri ir dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, iesaistīšanās šajā plāna ir obligāta. Personas, kuras dzimušas laika posmā no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam, pašas labprātīgi var izvēlēties, vai grib pievienoties šim plānam, vai negrib.

Ko nozīmē, pensiju 2. līmenis?

Pensiju 2. līmenis ir valsts fondēta jeb uzkrājošā pensiju sistēma. Šī sistēma dod mums iespēju, radīt papildus uzkrājumus, klāt pie vecuma pensijas, kuru mums nodrošina pensiju 1. līmenis. Pensiju 2. līmeņa mērķis ir palielināt mūsu pensijas kapitālu un pensijas apjomu. Kā tas notiek? Uzkrājot daļu no sociālajām iemaksām un ieguldot tās finanšu tirgū – vērtspapīros (akcijās un obligācijās) un banku depozītos. Šādus darījumus var veikt licencēts līdzekļu pārvaldītājs.
Pensiju 2. līmeņa dalībniekiem ir tiesības izvēlēties sev pārvaldnieku un vienu reizi gadā to nomainīt, kā arī , mums ir tiesības izvēlēties un mainīt sava kapitāla ieguldīšanas plānu, vienu reizi pusgadā.

Iemaksas, pensiju 2. līmenim notiek automātiski, tās tiek atrēķinātas no mūsu brutto algas, tas ir, tās tiek paņemtas no tiem 20% , kuri mums tiek atrēķināti sociālā apdrošināšanas nodokļa veidā.

Visa, šī nodokļu maksāšana tika ieviesta , lai pakāpeniski palielinātu nākošās pensijas apjomu un uzlabotu pensionāru dzīvi. Bet, vai tas tā arī ir?
Apskatīsim piemēru, kurā pieņemsim, ka mums ir aprēķināta alga 500 eiro.

Peļņas procents, dažādos pensiju plānos un dažādās bankās, ir atšķirīgs. Dotajā brīdī, tas svārstās no 1,11 līdz 6,13% gadā. Pēdējos 5 gados, tas bija 3,47 % un tas nozīmē, ka mūsu pensiju fonda peļņa ir aptuveni 8,33 eiro gadā. Summa, diemžēl, nav iespaidīga. Paskatīsimies, kas tad tālāk notiek ar šo summu.

Jūs jau droši vien esat ievērojuši, ka bankas, viena par otru skaļāk, reklamē savus plānus par pensiju 2. līmeņa līdzekļu ieguldīšanu un katra mēģina pie sevis pārvilināt lielāku klientu skaitu? Kāpēc tas tā notiek? Kāpēc bankām, par to ir tik liela interese? Tāpēc, ka tās, šajā procesā ir ļoti ieinteresētas. Kur tad ir paslēpies izdevīgums, ja tās ir tik ļoti norūpējušās par mūsu nākamās pensijas apjomu? Ja mēs, ļoti uzmanīgi iepazīstamies ar līguma noteikumiem, tad varam sameklēt šī pakalpojuma cenu. Parasti, tā ir fiksētā summa, kura tiek sastādīta no noguldījuma summas un tās apjoms ir no 1,5 līdz 1,8%. Tātad sanāk, ka no mūsu summas, banka, vidēji paņems aptuveni 3,6 eiro un tālāk jau aritmētika ir pavisam vienkārša, no mūsu peļņas 8,33 eiro, mums paliek tikai 4,73 eiro. Un tas nav atkarīgs no tā, banka strādās ar peļņu vai ar zaudējumiem, tā obligāti paņems savu komisijas naudu no noguldītajiem līdzekļiem, bet ja ņemam vērā to, cik nodokļu maksātāju ir valstī, tad bankām tā ir garantēta, visai iespaidīga naudas summa.

Der atzīmēt arī tādu faktu, ka Pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, nav izdevīgi bieži mainīt pārvaldnieku, jo par to tiek iekasēta papildus komisijas maksa. Izdevīgums parādās tikai tad, ja noguldījumi ir ilgtermiņa, bet bieža pārvaldnieku maiņa, ar papildus izdevumiem “apēd” visu peļņu.

Bet tas vēl nav viss. Ja jums tomēr paveicies un banka ir strādājusi ar peļņu, un jums arī ir parādījusies peļņa, tad šajā brīdī klāt pieslēdzas valsts nodokļu inspekcija un ar likumā noteikto kārtību, paņem savus 10%, jo Latvijā darbojas likums, ka visa peļņa no noguldījumiem, tiek aplikta ar šo nodokli. Ja atsaucamies jau augstāk minēto piemēru, tad sanāk, ka valsts paņems vēl 47 eiro centus , tātad, mums gadā peļņa sanāk 4,26 eiro. Iespaidīgi!

Vai jūs vēl esat saglabājuši cerību palielināt savu pensiju ar pensiju 2. līmeņa palīdzību?

Ar lielu nožēlu jāatzīst, ka mūsu valstī pensiju 2.līmenis darbojas tikai finanšu organizāciju un valsts budžeta labā.

Nobeigumā, gribas pieminēt vēl vienu, ne sevišķi iepriecinošu faktu. Neskatoties uz to, ka šis fonds tiek veidots konkrēti katram cilvēkam, tad pēc cilvēka nāves, šo fondu nav iespējams mantot (Saeimā šis jautājums, pat netiek pieminēts), tas nonāk valsts pensiju speciālajā budžetā jeb pensiju 1. līmenī. Ja mirušajai personai ir apgādājamie, tad viņiem tiek maksāta apgādnieka zaudējuma pensija, kuras apjoms ir atkarīgs no mirušā apgādnieka pensiju 2. līmeņa iemaksām. Ja jūs, esat brīvprātīgi iesaistījies pensiju 2. līmenī, tad jums nav tiesību no tā atteikties.

Citu cilvēku pieredze un zināšanas, palīdz mums apdomāt un pieņemt lēmumu, kā labāk uzglabāt un sakrāt mūsu naudu.