Pensiju 1. līmenis

Pensiju 1. līmenis

1996. gada 1. janvārī, Latvijā tika ieviests Pensiju 1. līmenis. Ko tas nozīmē?

Vispirms apskatīsim, no kā sastāvēs prognozējamā pensijas summa.

No mūsu algas, tiek atvilkts sociālais apdrošināšanas nodoklis, kurš sastāda 20% no algas, bet tas neuzkrājas mūsu personīgajā pensiju fondā, tas tiek novirzīts, mūsdienu pensionāru pensiju izmaksai un tikai teorētiski ietekmē mūsu nākošās pensijas. Tas nozīmē to, ka visi tie cilvēki, kuri šobrīd maksā nodokļus, uztur tos, kuri pelnīti ir aizgājuši pensijā. Tātad, tad, kad būs pienākusi mūsu kārta iet pensijā, mūs uzturēs tie, kuri šobrīd mācās vai tikko sāk strādāt. Ar lielu nožēlu ir jāatzīst, ka liela daļa jauniešu ir aizbraukusi projām no valsts, daudzi, jau ir ārzemēs nodibinājuši ģimenes un audzina tur savus bērnus. Viņu plānos vairs neietilpst atgriezties Latvijā. Ne par velti, vecākā gada gājuma cilvēkus uztrauc tas, kas tad viņiem maksās pensiju, jo nav izslēgts, ka Latviju var atstāt vēl lielāks daudzums jauniešu.

Tātad, ar ko var rēķināties strādājošais cilvēks tad, kad sasniegs pensijas vecumu? Prognozējamās pensijas aprēķinu sistēma ir diezgan sarežģīta un patstāvīgi to sarēķināt ir diezgan grūti, gandrīz neiespējami, it īpaši tiem cilvēkiem, kuru darba stāžs ir līdz 1996. gadam.
Formula, kura tiek izmantota pensiju aprēķināšanai, pirmajā acumirklī liekas vienkārša: P=K/G.

P ir pensija, kura pienākas par gadu. Šeit ir saprotams, ka summu jādala ar 12.

K ir par darba periodu veiktās iemaksas + kapitāla pieaugums no otrā pensiju līmeņa. Šeit arī, var aptuveni aprēķināt iemaksu summu no jau nomaksātajiem nodokļiem un nodokļus no ieplānotās naudas algas, jo mums visiem ļoti gribas cerēt, ka alga pakāpeniski kļūs lielāka.

Par otrā līmeņa pieaugumu varu dažos vārdos jums pateikt – uz taustāmu peļņu – neceriet.

G ir aplēstais pensiju izmaksas ilgums gados. Aprēķinām starpību starp aiziešanu pensijā un vidēji statistisko dzīves ilgumu. Šī starpība pakāpeniski samazinās, jo visu laiku palielinās pensijas vecums, līdz ar to, tiek palielināts nodokļu maksāšanas ilgums un tiek samazināts pensiju maksāšanas ilgums.
Tiem, kuri sāka strādāt pirms 1996. gada tiek pievienots vēl viens rādītājs P= (Ks + K)/G.

Ks – tas ir iesākuma kapitāla lielums, tas ir, tā ir summa , kura tiek ieskaitīta par darba stāžu līdz 1996. gadam un tā tiek aprēķināta pēc formulas: Ks=Vi x As 0,2 x 12. šajā brīdī mēs saprotam to, ka neko nesaprotam.

Pieņemsim, ka As, tas ir darba stāžs gados līdz 1995. gadam. 0,2 tas ir vidējās darba alga rādītājs, ko tad nozīmē koeficients Vi, tas viss ir miglā tīts un to zina tikai tas cilvēks, kurš kalkulēs jūsu dzīves rezultātus un ir iespējams, ka ar taisnību tam ir ļoti mazs sakars.

Līdz šim brīdim, mēs visu uzmanību veltījām prognozējamo pensiju izmēra kalkulācijai un izmaksai.

Tagad pamēģināsim saprast, kas tad mūs gaida?

Latvijas Saeimā visu laiku tiek diskutēts par to, vai ir vajadzīga pensijas summas indeksācija, vai tomēr labāk ir no indeksācijas atteikties, bet tas nozīmē, ka to aprēķinot, netiks ņemts vērā tāds ekonomiskais rādītājs, kā inflācija. 2012. gadā, tā vidēji bija 2,3% līmenī un tas nozīmē, ka gada beigās, jūs par vienu un to pašu naudas summu varējāt nopirkt par 2,3% mazāk, nekā gada sākumā. Tā, aprēķinātā naudas summa ar katru gadu paliks par noteiktiem procentiem lētāka un tas, notiks lēnām, bet katru gadu, jo pēc ekonomikas likumiem, neliels inflācijas procents liecina par plānveidīgu ekonomikas attīstību. Inflācijas līmenis no 0,1% līdz 10% tiek uzskatīts par normālu.

Tāpēc, ja nenotiks pensiju indeksācija, kura kompensē inflāciju, pensijas izmērs, ar kuru jūs rēķinieties dotajā brīdī, uz saņemšanas brīdi būs pārvērties par nabadzības pabalstu.

Vēl viens ļoti interesants moments, jo intensīvāk attīstās ekonomika, jo augstāka ir inflācija, jo vairāk pensijas summa krīt cenā.

Ja mēs runājam par demogrāfiju, tad nav vajadzīgi nekādi sarežģīti aprēķini, pietiks ar informāciju internetā, lai saprastu, ka ņemot vērā visus apstākļus valstī, sanāk, ka dotajā brīdī uz vienu cilvēku, kurš saņem pensiju sanāk 0,8 strādājošie un nodokļus maksājošie iedzīvotāji. Sanāk, ka trīs strādājošie cilvēki uztur četrus pensionārus. Tā izskatās, ka tā vēl nav robeža, jo no valsts turpina projām aizbraukt daudz jaunu cilvēku reproduktīvā vecumā, bieži vien kopā ar savām ģimenēm un kā jau mēs minējām, bieži vien uz neatgriešanos.

Attīstītajās valstīs šīs attiecības ir citādākas, tur 3 – 5 strādājošie uztur vienu pensionāru.

Ja, mēs ņemam vērā visus šos faktus, tad saprotam, valsts nebūs spējīga mums pensiju veidā atgriez to naudas summu, kuru mēs maksājam tagad, jo reāli trūks nodokļu iemaksu, jo valstī būs pārāk maz strādājošo.

Kaut gan Pensiju 1.līmenis apgalvo, ka ja mēs paši vai par mums, kāds cits, veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad mēs esam nodrošināti ar vecuma pensiju. Lai saņemtu Pensiju 1. līmeni ir jābūt nostrādātiem vismaz 10 gadiem algotā darbā un ka minimālais apdrošināšanas stāžs nedrīkst būt mazāks par 15 gadiem, sākot ar 2014. gada 1 janvāri , un nedrīkst būt mazāks par 20 gadiem, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. Pensiju 1.līmenis paredz, jo ilgāk mēs strādāsim, jo ilgāk veiksim sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo lielāku pensiju saņemsim vecumdienās.

Gribas ticēt, ka tieši tā, arī būs.